Author Archives: Sondra Zaļupe

Ir tikai šodiena… Īsti nav būtiska vakardiena, jo to nevar nekādi vairs iespaidot (tikai no tās mācīties) un nav zināms, ko nesīs rītdiena. Man ir tikai šodiena, principā arī Tev, tikai Tev nav laika par to pat padomāt, jo esi aizelsusies savos miljons darbos un pienākumos, lai būtu perfekta visā, kas gribi būtu un kādu gribi, […]

Un burvīgai simtgades vasarai sekoja tik pat skaists rudens (cerams). Pagaidām varam tikai priecāties un baudīt. Arī mēs aizvadītajās brīvdienās izmetām mazu līkumu ārpus Rīgas – iemūžinājām rudens skatus un izālējāmies lapās. Cik forši, ka ir bērni! Viņi vienkārši piespiež tos pieagušos priecāties. Pavisam nemanāmi četri pieauguši un ikdienā visai nopietni cilvēki metās lapu kaujās, […]

Vasara par karstu, rudens pienācis pārāk ātri, alga par mazu, bikses par lielu – ko Tu īsti gribi? Mamma man bērnībā (un gan jau ne tikai man) mēdza teikt: “Gribēt nav kaitīgi!” Es ik pa laiciņam aizdomājos par šo un tiešām varu izdomāt pat vairākus scenārijus, kad gribēt ir pavisam un noteikti kaitīgi, sevišķi, ja […]

Jau pāris dienas manā haotiskajā galvā ik pa brītiņam iezogas kāda doma. Proti, ir pagājis aptuveni pus gads jeb 6 mēneši kopš sākās visa mana Melanomas epopeja…un aizdomājos tieši par to, ka saņēmu konsīlija lēmumu, ka mana paredzamā dzīvildze ir vismaz 6 mēneši. Lūk, tagad tie VISMAZ 6 mēneši ir pagājuši. Un esmu dzīva….šobrīd pēc […]

Jums arī šķiet, ka gaiss jau smaržo pēc rudens? Man ļoti patīk rudens – nu tas zeltainais un skaistais. Tas dubļainais, drēgnais un kaulā kodējs galīgi nē. Man septembris vienmēr šķiet, ka tāds jaunas dzīves sākums. Šķiet, ka atkal sajūtu jauno burtnīcu smaržu un sajūsmu ar kādu sakrāmēju jauno skolas somu un saliku drēbes pirmajai […]

Jau kopš Marta es apmeklēju Kustību un Dejas terapiju. Gadrīz katru otro nodarbību es meklēju spēku sevī, lai kaut ko pārdzīvotu, lai kaut ko pievarētu, lai pieceltos, lai kustētos, lai kādam kaut ko pateiktu…lai, lai, lai. Nekad savā dzīvē iepriekš es neesmu domājusi par spēku un tagad tik ļoti bieži dzirdu šo vārdu. Pavisam nesen […]

Sveikas mīļās manas vasarnieces!Manā pusē iestājies neliels klusums, bet ne jau tāpēc, ka meditēju te viena savā Zeltiņu ielā, bet tādēļ, ka apkārt kūsā dzīve – vasara, darbi, nedarbi un kaut kas tur par veseļošanos arī… 😉Patiesībā pagājušajā nedēļā piedzīvoju diezgan smagu “bedri”. Par “bedrēm” saucu tos brīžus, kad jūtos pavisam čābīgi un mēģinu sevi […]

Vasara pilnbriedā, visi aizņemti ar brīvdienu plānošanu, atveldzēšanos un maksimālu aizmukšanu no darbiem. Kāmēr top diezgan padaudz citu stāstu un domu no manas puses, gribu vēl padalīties domās un sajūtās par simtgades Dziesmu un Deju svētkiem.Arī es pabiju noslēguma koncertā un aizdomājos par to, ka mani vairāk aizkustināja viss cits, bet ne tik daudz pats […]

Šis būs īsāks raksts, lai neaizņemtu Jūsu sagurušos pēcsvētku prātus 😉 Ceru, ka visām bija lieliski svētki un visur Latvijā varēja redzēt to brīnišķīgo saulrietu. Es pati biju diezgan lielā negarstāvoklī (tā drāma man laikam tiešām ir tuva). Ja jautāsiet “kāpēc?”, tad pirmā atbilde būs “tāpēc, ka perpendikuls”. Nav ne jausmas! Tāpēc, ka es tā jutos un viss. […]

Vai Tev kādreiz ir bijusi sajūta, ka esi pati sev gūstekne? Nu tas ir tā, pati izdomāju, pati sev aizliedzu, pati sabesījos un viss slikti. Es tā dzīvoju pēdējo mēnesi. Vakar beidzot atradu tam formulējumu – “Izraku sev bedri un pati sēžu tajā līdz ausīm”. Protams, ka tam ir pamatojums un tas ir saprotams manā […]