Category Archives: Rakstu

Palūkojos blogā – neticu savām acīm! Pēdējais ieraksts maija sākumā –  kalendārs saka, ka ir Jūnijs! Kad atskatos uz maija notikumiem, pat neticās, ka tas viss ir noticis ar mani un tik īsā laikā. Īsāk sakot, šobrīd mazliet pati netieku līdzi savam dzīves tempam, apzinos, ka tas nav labi un plānoju salīdzinoši mierīgu Jūliju, lai atkal […]

Šovakar esmu traki priecīga. Tik priecīga, ka nevaru atrast sev miera nekur un izlēmu mēģināt to trīsuļojošo prieku ielikt vārdos. Ar mani pēdējā laikā notiek tik foršas lietas, ka es brīžiem nespēju aptvert. Satieku tik foršu cilvēkus un jūtu to mazliet maģisko sajūtu, ko gudri cilvēki dēvē par enerģijas apmaiņu. Tas ir tik dīvaini, bet […]

Krājas manā failiņā “teksti blogam” arvien vairāk nepabeigtu domu, tekstu un citātu. Arvien jaunas apņemšanās, ka par to noteikti vēlāk ir jāuzraksta. Tā arī nekas netop, kaut kas pārtrūkst, kāda doma apraujas un kāda liekas tik ļoti muļķīga, ka nekur tālāk nevedas. Gluži kā dzīvē…viss krustām, šķērsām, paralēli un uzreiz. Tomēr šovakar apsēdos ar domu, ka […]

Dzīva! Satiekot cilvēkus ļoti bieži saņemu komplimentus par to, cik labi izskatos, kā man mirdz acis un cik dzīvīga enerģija no manis plūst. “Tik jauki! Bet kas to rada? Kā visi to redz? Kur tas manī rodas un parādās?” es vienmēr nodomāju… Tuvojoties pavasarim, gaiss kļūst tāds “lipīgs”. Tajā virmo milzum daudz enerģijas – spēcīgas, no […]

Tātad pavadot laiku ceļā no Liepājas uz Rīgu pie manis atnāca diezgan padaudz ideju. Diezgan daudz ideju izšāvās kosmosā un redzēs, kas no tā visa izdosies. Šis laikam arī ir viens no tiem rakstiem “pašai priekš sevis – lai neaizmirstas”, bet varbūt pēdējās rindkopas uzrunās. Vispār manus rakstus var bieži lasīt no beigām, jo tad […]

Dažreiz ir jāatkāpjas, lai ieraudzītu kopainu. Dažreiz ir jāaizver acis, lai saredzētu. Dažreiz ir jāstājas pretī bailēm, lai ar tām tiktu galā. Dažreiz ir jāizraudas, lai priecātos…Dažreiz ir jāiekāpj autobusā uz Liepāju, lai pabūtu ar sevi un savām domām. 3 stundas un 40 minūtes – laiks, kuru pavadi autobusā un vari darīt, ko vēlies: gulēt, […]

Man ir 32 gadi un es joprojām brīnos par dzīvi un par to, kā lietas un notikumi virknējas ap mums. Kā notikumi sakārtojas pareizā secībā pat neplānojot. Kā mēs satiekam cilvēkus īstajā laikā un vietā. It kā kāds to visu smuki kontrolētu – kā tādu datorspēlīti. Varbūt ka tā arī ir un spēle “The Sims” nav […]

Kā jau iepriekš esmu rakstījusi, tieši jūs, manas mīļās dāmas, esat mans iedvesmas un spēka avots. Arī šoreiz pavisam īsā sarunā ar pāris meitenēm, aizdomājos…Atļaušos iemūžināt kārtējā ierakstā. Jau trešais gads, kad gada sākums ir diezgan spēcīgs manas dzīves plānotājs. Tādēļ vēl jo interesantāk, ka šāds jautājums “iesēdās” man apziņā: “Sondra, bet kā Tu patiesībā […]

Es mīlu savas dāmas, es mīlu Paulu – viņas tiešums dažreiz aizsit elpu, bet viņas mīlestība un šarms apburs ikvienu. Šis virsraksts pieder viņai. Pat neuzdrošinos pieņemt laurus par šo sulīgo un tik ļoti patieso vārdu salikumu. Paskaidrošu kāpēc. Divi gadi. Šodien paliek divi gadi, kopš manā dzīvē ir ienākusi viena maza sirds, viena liela personība […]

Par vienkāršu mīlestību. Tieši tik banāli, tieši tik vienkārši es tikko nolēmu noslēgt savu rakstisko gadu. Ar un par mīlestību, kura ir vienkārša, kura neko nepieprasa, kura ir blakus un silda, kura nemāca, kura dod, kad nepieciešams, savāc drumstalas ap Tevi. Savāc tās siltā saujā un klusi saber Tavās kabatās, lai tad, kad atkal būsi gatava […]