Dzeja

Paņemt nogurumu un ieliet to konjaka glāzē Ieelpot un norīt, lai vēderam silti Izķeksēt darba dunu un

Nelaid to putniņu ārā Piesien viņam laukakmeni Un pieliec priekšā atslēgu Tas nav putns Tas ir izsalcis

Kad pavisam skumji, es izslejos Ievelku elpu dziļi, līdz aizrijos Bet neredzēt to nevienam – nemanīt Nevainojama

Karājos mata galā priekšā Tavā Pakāpjos uz apņemšanās savas, Lai nenosmaktu bezpalīdzībā Notupjos pie sirdsapziņas un Noslauku tai putekļus Izceļu no

Kāpt, izkāpt un pakāpties Krist un atkāpties Soli spert un gāzties Ar muti melnumā Ar ceļiem dziļumā

Vai rēta ir rēta ja tā vienmēr ir svaiga? Vai brūce ir dziļa, ja tā asiņo? Vai