Vasara par karstu, rudens pienācis pārāk ātri, alga par mazu, bikses par lielu – ko Tu īsti gribi? Mamma man bērnībā (un gan jau ne tikai man) mēdza teikt: “Gribēt nav kaitīgi!” Es ik pa laiciņam aizdomājos par šo un tiešām varu izdomāt pat vairākus scenārijus, kad gribēt ir pavisam un noteikti kaitīgi, sevišķi, ja ilgstoši gribi un nekādi netiec pie kārotā. Vēl arī ir variants, ka cilvēkam tiek kaut kas, ko viņš noteikti un pavisam negrib. Tas laikam būtu par mani kaut kādā ziņā, bet šoreiz ne par to. 😉
Nu jau kādas trīs nedēļas es mācos gribēt. Izklausās pavisam dīvaini, bet jau pēc pirmajām dienām man bija skaidrs, ka tas nemaz nav tik viegli un vēl jo skaidrāks, ka es to neprotu. Terapijā man tika iedots uzdevums divas reizes dienā pierakstīt uz lapiņas, ko es vēlos/ kas man ir nepieciešams un ko es varu darīt, lai to panāktu/ dabūtu. Pirmkārt, tas ir diezgan sarežģīti divreiz dienā, katru dienu atcerēties formulēt konkrētu vēlmi un kur nu vēl to pierakstīt. Otrkārt, es sapratu, ka ir vienkārši piefiksēt ikdienišķas vēlmes – ēst, dzert, gulēt (šis man ļoti bieži parādās sarakstā), jaunas kurpes, lai nesāp kāja utt. Bet ir daudz grūtāk definēt, kas patiešām man ir nepieciešams, lai kļūtu par labāku, veselāku un harmoniskāku cilvēku? Vēl arī ir viegli gribēt priekš citiem – tur es esmu izcilniece! No sērijas – gribu, lai visiem viss ir labi (pašai jau nāk smiekli!!!) :))
Tad nu es sāku domāt, kas man traucē…un izdomāju, ka jāmet kauns pie malas un jāpieraksta pavisam atklāti, kas man vainas 🙂 Mana vēlēšanās, gribēšana, vajadzību noteikšana “apmet kūleni”, jo bieži vien esmu tik sekla, ka aprobežojos ar kaut kādām materiālām lietām: jauns mētelis (jo rudens ir klāt), kleita, cepure, Illy kafijas krūze, Raunas eklērs, kārtējie auskari, kokteilis Mākonī utt. …un man pašai paliek kauns, jo mani tiešām spēj iepriecināt jauns apģērba gabals vai kāda jauna lieta, bet jautājums, vai tas kaut ko atrisina manī? Vai tas aizved mani tuvāk tam cilvēkam, kāds vēlos būt? Vizuāli pavisam noteikti – uzlieku jauno cepuri, uzkrāsoju sarkanas lūpas un paskat, esmu tieši tāda, kāda vēlos būt. Tātad uz to mazo brīdi mērķis ir sasniegts. Bet ja es sāktu vilkt nost tās drēbes un notīrītu tās lūpas, tad tur apakšā ir slimības izpluinīti mati, sasprēgājušas lūpas, sapampušas potītes, sāpīgi zemādas bumbuļi un sirds, kura dauzās kā negudra pie katras straujākās ķermeņa kustības. Un te nu es sēžu ar savu vēlmju un vajadzību sarakstu, kas nekam neder. Jo tas nepadara mani ne veselāku, ne harmoniskāku, ne labāku. Visas tās vēlmes padara mani uz brīdi skaistāku un apkārtējai pasaulei pieņemamu, pat nedaudz apbrīnojamu.“Tu esi tik skaista!”, “Tu esi tāds malacis!”, “Tu tik labi izskaties!”, “Tu vispār neizskaties pēc slimnieces!”
Un es jau neliegšos, ka man patīk dzirdēt šos vārdus un tik tiešām man pavisam noteikti palīdz šie komplimenti un jaukie vārdi. Tie dod man spēku izvilkties no mājām, dod iedvesmu darbiem un nedarbiem. Un, lūdzu, turpiniet man to teikt, ja tas ir patiesi un no sirds. Taču šoreiz runa ir par ko citu – par mani un par to, ka es nemāku gribēt kaut ko sev un no visas sirds. Visam ir miljons attaisnojumu, kādēļ es to nevaru. Un vēl manī bieži ieslēdzas “podziņa” – “man neko nevajag”/ “es varu iztikt”. Bet kāpēc ir jāiztiek? Kāpēc sev kaut kas ir jāliedz? Kāpēc esam tik atbildīgas? Tik apdomīgas? Tik PAREIZAS?
Tāpēc, ka perpendikuls…
Kādreiz manas mīļākās dienas bija algas dienas, jo tad atļāvos darīt visu, ko man tajā dienā/dienās gribējās. Neskatījos kontā, gāju un pirku to, ko man gribējās, gāju kur gribējās un ar ko gribējās (ja bija brīvdiena)…un tā sajūta ir tik forša, kad palaid tos grožus vaļā. Kādreiz vēl šo sajūtu panācu “tējas vakaros” ar meitenēm. Bet tā pārvērtās par diezgan neglītu pieredzi dažreiz, tādēļ šo opciju izmantoju krietni retāk un vēl arī mans organisms nedaudz protestētu pret šādu terapiju šobrīd 😀 😀 😀 Jautājums, kā lai grib kaut ko, kas patiešām man palīdz, kas nemaksā naudu vai vismaz prasa nelielu mantisko ieguldījumu, kas ļauj “palaist grožus”, kas ļauj sajust sevi? Vai tiešām viss slēpjas tikai materiālajā pasaulē un tajā ko var nopirkt par naudu? Kā lai saprot, ko es patiešām vēlos un kas man ir nepieciešams???? (Ja atmetam Havaju salas kā opciju) Atbildi uz šo jautājumu, laikam gribētu dzirdēt katrs vīrietis no savas mīļotās. 😀
Ak, meitenes, manas mīļās! Novēlu jums zināt, gribēt un viennozīmīgi to dabūt!
Lai šis rudens kalpo mums kā dārgumu lāde, vēlmju krātuve un ideju ģenerēšanas laiks.
Mīlestībā,Sondra