Tā pagāja dienas un naktis un Sondra nevarēja ieēst ne kumosiņa. Meitenes sarīkoja brīnišķīgu kroņu vakaru un sarūpēja gardumus – ogas un augļus, maizītes un slavenās Lienītes kotletītes, brīnišķīgu super Avokado kūku, kuru gan es ar asarām acīs un spiedzošām sāpēm kaklā pieveicu. Kūka bija ļoti garda! Dzēru savu Borjomi, kurš tagad kļuvis par manu labāko draugu un priecājos, ka esmu tikusi ārā no mājām un esmu kopā ar savu “A komandu” – štrunts ar visu ēšanu! 🙂
Bet laikam ejot uz priekšu Sondra parunājās ar Inesīti par kādu zīmolu, kurš ražo visādus palīgus cilvēkiem, kuri nonākuši man līdzīgā situācijā, bet principā gan vairāk mārketings strādā uz svara nomešanu un veselīgu dzīvesveidu. Tās ir dažādas eļļas, kapsuliņas, pulverīši un vēl visādi brīnumi, kuros iekšā ir viss nu tas labākais, kas mūsu organismam ir nepieciešams un ko mēs īsti nespējam uzņemt ar ikdienā apēsto, es vispār neko nevaru uzņemt, tā kā man nebija ko zaudēt. Mana pirmā asociācija bija ar kādreiz tik ļoti populāro zīmolu “Herbalife” un sava veida līdzība jau vien tur ir – jautājums jau kā uz to visu paskatās. Es vispār esmu pret visiem šiem brīnum-pulverīšiem un tabletītēm. Man liekas, ka tas padara mūs un mūsu organismus slinkus un šķiet, ka drīz aiziesim uz restorānu, pasūtīsim siltu ūdeni ar citronu un katrs izvilksim savu čemodāniņu ar tablešu devu. Lai nu kā, es nebiju mēnesi normāli ēdusi un varbūt arī tas man aizēnoja prātu. Sapratu, ka man īsti vairs nav ko zaudēt. Un labi, ka tā – labi, ka tieši tajā laikā Inese uzradās un labi, ka viss tā sanāca. Brends saucas ZinZino un vairāk neko par to nestāstīšu, jo šis nav reklāmraksts, bet varu teikt vienu, man pašai ir sajūta, ka tas bija viens no atspēriena punktiem, lai man kļūtu krietni labāk. Aptuveni pēc nedēļas es pamanīju, ka manas aftas (jēlumi mutē) samazinājušās, arī mana satūkusī seja ir “atgājusi”. Protams, es joprojām esmu pleķaina un pumpaina un man joprojām ir mazi izsitumi arī mutē, bet to nevar salīdzināt. Es varu paēst normālu, siltu ēdienu bez raudāšanas un tas ir panākums! Arī enerģija ir daudzmaz atgriezusies – es ieliku Emi dušā un noliku viņu čučēt pati!!!
Protams, ka sagurstu ātrāk nekā gribētos un joprojām mācos sadalīt savu dienu tā, lai vakarā nav pilnīgs spēku izsīkums, bet “Eu!” man ir ko dalīt! Iepriekš mana enerģija tika “novadīta” gājienam līdz vannas istabai vai virtuvei (sliktajās dienās). Tagad jau kādu nedēļu slikto dienu nav īsti bijis un es ļoti par to priecājos un ceru, ka tas tā arī turpināsies uz priekšu. Tā kā ar dakšiņu rokās, smaidu uz lūpām tik uz priekšu!
Savu kūkas gabaliņu nevienam neatdošu vēl krietnu laiku, neceriet 😉
Bučas (jo varu pakustināt seju)Sondra