Kad pavisam skumji, es izslejos
Ievelku elpu dziļi, līdz aizrijos
Bet neredzēt to nevienam – nemanīt
Nevainojama sejas izteiksme
Kaut iekšas plosa 16. pasaules karš
Ieģērbjos pērlēs un samtā, kad man pavisam skumji,
Es izslejos
Liegs smaids un maigs acu skatiens
Neredzēs – neviens pat nemanīs
Kad no auss ļipiņas nolaižas dusmu pavediens
Kad izmisuma lentas apvijušās ap pirkstu galiem
Kad ārprāta spalvas nosēdušās uz skropstām
Un bezcerības adata iedūrusies dziļi pakrūtē
Kulminācija…Emociju izvirdums…Un šķiet, ka beidzies
Beidzot
Nemanīs – neviens to neredzēs